Piektdien, 22. martā, Rīgas domē notika diskusija “Iedvesmojoši un radoši risinājumi sociālajā darbā. Fokusā radošais darbs ar jauniešiem”.
Starp Rīgas sociālās jomas prioritātēm ir palīdzība personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru skaits palielinās, ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, jauni risinājumi jauniešiem ar uzvedības problēmām, kā arī aprūpe mājās bērniem.
Diskusijas laikā tika norādīts uz jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem nodarbinātības problēmām: arī tad, ja viņiem bijusi iespēja iegūt prakses vietu, darba devējs bieži atsaka pieņemt darbā. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Juris Radzevičs norādīja: “Izvēloties apgūt profesiju, domājam, kur varēsim strādāt, nevis iegūt izglītību kā pašmērķi. Lai apgūtu profesiju, ir nepieciešama prakse. Un tā ir vajadzīga ne tikai studējošiem, bet pašam darba devējam, lai viņš pielāgojas savā izpratnē. Rīgas pašvaldība ir viens no lielākajiem darba devējiem, tāpēc kā mērķtiecīgu politiku vajag virzīt prakses vietu izveidi pašvaldības iestādēs. Pirmām kārtām Labklājības departamentā un ar to saistītajās kapitālsabiedrībās. Mums ir jārāda piemērs! Tā ir mūsu šī gada prioritāte.”
Jauniešu atbalsta centra vadītāja Agnese Grauduma sacīja, ka jauniešiem nepieciešama gan praktiska palīdzība, gan emocionāls atbalsts. Centrā jauniešiem palīdz sagatavot patstāvīgās dzīves plānu, atrast darbu, dzīvokli, māca ikdienā nepieciešamas prasmes, piemēram, samaksāt rēķinus. Pagājušajā gadā palīdzība sniegta 758 jauniešiem un nodrošinātas 360 psihoterapijas konsultācijas.
Diskusijas dalībnieki ierosināja konkrētus un ātri īstenojamus priekšlikumus darbā ar jauniešiem, piemēram, veidot grafiti sienu Vērmanes dārzā, kur varētu legāli īstenot savas radošās ieceres, nodrošināt prakses vietas un atbalstu nodarbinātībā, radīt domnīcu kopīgi ar nevalstiskām organizācijām, izveidot atbalsta punktu, kur vērsties sarežģītā situācijā un kur jauniešiem būtu droša vide, kā arī vajadzīgs savstarpēji integrēts profesionāls atbalsts. Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka vajadzīgi jauniešu centri apkaimēs – iespējami tuvāk viņu pulcēšanās vietām un tādējādi varētu iesaistīt arī vietējo kopienu – apkaimju iedzīvotājus, lai jaunieši netiktu uzskatīti par marginalizētu sabiedrības grupu un paši tā nejustos.
Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors akcentēja sociālā darba izaicinājumus pašreizējos globāli mainīgos apstākļos, un viens no tādiem ir karš Ukrainā. “Tās sociālās problēmas, ar ko saskaras kāda sabiedrības daļa, ietekmē visu sabiedrību. Ja neatzīstam, ka visi esam šo procesu un problēmu sastāvdaļa, tad nevaram īsti atrast risinājumus,” viņš sacīja. Piemēram, sociālā nevienlīdzība rada pamatu, lai palielinātos noziedzība. Sociālo nevienlīdzību rada arī veselības problēmas, ja daļai cilvēku nav iespēju tās risināt. Savukārt kādas sabiedrības grupas marginalizācija rada riskus visai sabiedrībai. “Trešā daļa sabiedrības saskaras ar mentālās veselības traucējumiem, kas pamatā ir īslaicīgi, tomēr tendences ir satraucošas un nevaram izlikties, ka tas mūs neietekmē. Sociālā darba pienākums ir uzlabot un aizstāvēt visu šo cilvēku intereses. Sociālie darbinieki rada vidi, lai neatkarīgi no iepriekšējiem notikumiem dzīvē cilvēks spēj attīstīt savu potenciālu. Mūsu kopīgā vērtība ir cilvēks,” rezumēja M. Moors.
Tāpēc gan Latvija, gan citas valstis daļu no ieņēmumiem novirza sociālo problēmu risināšanai, jo līdzekļi, kas veltīti sociālajiem pakalpojumiem, ir investīcijas, lai dotu visiem sabiedrības locekļiem iespēju attīstīt savu potenciālu, un tas ir ieguldījums visas sabiedrības labklājībā.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv.
